top of page
Ashleigh Putt-Fallows

Te Wiki o te reo Māori: Ngā huritao o te hiranga whaiaro

Ashleigh Putt-Fallows | Ngāti Whātua, Ngāpuhi-Ngāti Hine, Tūhoe

 

E hia kē nei ngā take hei whakaraupapa māku mō te hiranga o Te Wiki o Te Reo Māori. Ka taea e au te tuhi mō te whānako i te kōrerohanga herekore o tō tātou reo i ō tātou tūpuna, e pēhea ai aua waiaro e whakatinanahia ana ki tā ngā kupu me ngā mahi a te hunga whai mana i ēnei rā. Ka taea e au te kōrero mō te pakanga whakarauora - te Kōhanga Reo, te tohe i te kīanga kia ora, te kerēme o te Taraipiunara o Waitangi i mana ai te reo Māori hei reo whaimana e ai ki te Ture Reo Māori i te tau 1987, te hiranga rānei o tēnei wiki ki te kāinga o te makaheni e pānui nei koe. Me te aha rā, nā Ngā Tamatoa, Te Rōpū Reo Māori ki Wikitōria me te rōpū Tauira Māori o Aotearoa i whakatakato ngā waitohu, neke atu i te 30,000 ki Pāremata, i hua mai ai Te Rā o te Reo Māori (14 o Hepetema). Katoa ēnei he take noa - me mōhio kē e koe, engari i tēnei pūrongo ka aro ki ngā take whaiaro. 


Ko taku tūpuna tētahi o te tini i ngaro i a ia te reo i te aupēhi i ngā kura e noho mātāmua ai te reo Ingarihi. Nā konā i aukati tā tōku kuia ako, kātahi ko taku papa, nāwai rā ko māua ko taku teina. Ehara noa i te ngarohanga mātauranga i aukati ai tā tōku tūpuna tuku iho i tō tātou reo, engari hoki ko te mataku ki te parahako ā-porihanga me te hiahia kia tiaki i tō mātou whānau i ngā mahi kaikiri me ngā mahi kino. Nō kōnei hoki i ngaro ai i a mātou te hononga kaha ki ō mātou marae, ki ō mātou iwi anō hoki i te whākorekore o te tuakiri me te whākorekore o tōku mana tūpuna ki te kōrero me te pupuri ki tēnei taonga. 


Mehemea ka tipu rāwaho koe i te ao Māori, ka manene rānei i tēnā wāhanga o tō tuakiri, ka rongo pea i te tamōtanga. Nō reira kia tae mai tētahi mea e hono ai koe ki tēnā, ka rongo i te pai, ahakoa ehara i te pūāhua papai, i te tirohanga pākehā rānei. Ko Te Wiki o te Reo Māori, te Kapa Haka, me te haerenga marae pea tētahi o ngā mea Māori tuatahi ka whakaatu ki ngā tamariki tipu rāwaho ai i te ao Māori, ehara pea i te tino tuatahitanga engari he hiranga tōna ki tēnei mea e kīia ai te reanga mahue. 


Mōku ake, ko te Kapa Haka te kūaha tuatahi i te kura tuatahi, engari ko Te Wiki o Te Reo Māori tētahi o ngā kaupapa i ārahina e au nōku i pakeke rawa kia whakamiha, he tuatahitanga tēnei mōku kia hoihoi, kia whakahīhī hoki i taku Māoritanga. Kua titia te reo Māori me tōna whakarauoratanga ki tōku ngākau, ā, ki tō ngā ngākau o te marea. Ahakoa taku tōmina kua kore i tango i te tuatahi, kua ora te ngākau i te whakakotahitanga mai o te iwi kia ora tonu ai te reo. Koirā te take he hirahira tēnei ki ahau. 


He whakanuinga Te Wiki o te Reo Māori i tētahi taonga mai i te tau 1972, nō mua mai i te whakamana o te reo Māori hei reo whai mana ki Aotearoa. He mea hirahira ki a au kia mihia tēnei hei kokenga whakarauora, otirā te hunga i whai wāhi ki tōna hanganga mai, me pēnei hoki tāu. Ahakoa kei te kōrero rawatia Te Wiki o te reo Māori e au i tēnei pūrongo, he wāhanga noa o tētahi kaupapa whānui ake, me mihi ka tika, me te hunga i 

pakanga kia hoki tō tātou taonga ki a tātou ka tika. Whatungarongaro te tangata, toitū te whenua. 


I te tau 2024, ka tū Te Wiki o Te Reo Māori mai i te 14 ki te 21 o Hepetema - koia ko tēnei wiki tonu! Ko te huarahi māmā ki te whakanui ko te kōrero Māori! (Ko te painga atu, kōrero i te ao, i te pō).


コメント


bottom of page